CELMLAUŽU NOSKAŅAS

Daži mākslas veidi ir tik unikāli un izsmalcināti, ka tie ne tikai vienkārši dzīvo cauri gadsimtiem, bet uzplaukst līdzi laikam.

Komplicētā Edo Kiriko stikla slīpēšanas metode tam ir lielisks piemērs, un meistari, kuri joprojām praktizē šo 200 gadu seno, augsti vērtēto prasmi, to dara ar lepnumu un bijību. Vienlaikus šīs paražas nesēji ir arī mūsdienīgi amatnieki, kuri ar piesardzību izturas pret sava darba ierobežošanu, to raksturojot kā izteikti tradicionālu.

"Tradīcija patiesi ir nozīmīgs vārds, kas ietver daudzas dažādas nozīmes," skaidro Edo Kiriko mākslinieks trešajā paaudzē Joširo Kobajaši (Yoshiro Kobayashi). "Tas nav nekas tāds, ko kādam uzspiež, bet gan tāds, kas, manuprāt, izriet no cilvēka dabas un rodas organiski,… kaut kas tāds, kas visu savieno."

Edo Kiriko mākslā precīzai atkārtošanai ir izšķiroša nozīme, un katram topošam amatniekam būtiska ir gadiem ilga prakse un iemaņas. Kobajaši, līdzīgi daudziem saviem vienaudžiem, sāka savu izglītību agrīnā 13 gadu vecumā, kad pievienojās darbnīcā savam tēvam.

"[Toreiz] vajadzēja atdarināt vecākos amatniekus un mācīties vērojot, un 10 stundas dienā nodoties praktizēšanai," viņš saka. "Tas bija patiesi nogurdinošs darbs."

Viņš smagi strādāja, lai veidotu savas prasmes, un atzīst, ka nepavisam nav juties kā īsts profesionālis, iekams līdzgaitnieki 33 gadu vecumā atzinīgi novērtēja viņa darbu ar īpašu balvu. Tas ir ārkārtīgi prasīgs mācekļa laiks no jebkura skatpunkta, taču apmācības gadiem ir būtiska nozīme, jo šī veida stikla apstrāde, kas aizsākusies Tokijas reģionā Edo perioda beigās, ir ārkārtīgi pedantiska un prasa tādu perfekcijas pakāpi, kas atspoguļo uz detaļām orientēto Japānas kultūras raksturu.

Kobajaši darba sarežģītība ir izšķiroša, lai nodrošinātu augstas kvalitātes gatavo produktu, turklāt tai ir noteicoša nozīme, lai darbs sagādātu patiesu gandarījumu un prieku, kādu viņam sniedz šis amats.

"Esmu pārliecināts, ka šī filozofija jo īpaši ietekmē amatnieka darbu," viņš uzskata. "Smalkākais nieks iegūst milzīgu nozīmi. Tādēļ amatnieki ir tik rūpīgi, lai ko arī darinātu. Jo būtība ir personiskajā gandarījumā, kādu amatnieks gūst savā darbā."

Lai gan viņu aizrauj Edo Kiriko prasme un gadu gaitā viņš no tās smēlies milzīgu prieku, Kobajaši nav spiedis savu dēlu sekot savās pēdās, bet drīzāk gan rosinājis pētīt alternatīvas karjeras iespējas.

Tomēr dzimtas vēstures un tradīcijas aicinājums ir izrādījies pārlieku spēcīgs, un viņa dēls Johei (Yohei) ir pievienojies viņam ģimenes darbā, to papildinot ar mūsdienīgu skatījumu uz lietām. Taču viņš labprāt nododas arī tādu darbu radīšanai, ko augstu vērtējušas un pilnveidojušas iepriekšējās paaudzes.

"Darīt ko tādu, kas sagādā prieku, un nopelnīt ar to iztiku, ir brīnišķīgi," Kobajaši saka. "Priecājos, ka izvēlējos šo darbu."